Pajūgā
Ir divi veidi, kā palīdzēt cilvēkam, ko nospiež smaga nasta. Vai nu noņemt no viņa visu smagumu, lai viņam vairs nekas nebūtu jānes, vai arī palīdzēt nest viņa nastu.
Jēzus nevēlas mums piedāvāt pirmo variantu. Mūsu nasta nav paņemta projām.
Jēzus, kas nesa savu krustu, zina, ka esam nolemti nastu vilcēji un savu krustu nesēji. Vēl vairāk, Viņš zina, ka mēs esam svētīti ar Viņa nastu, nevis bez tās. Jēzus nav atņēmis mums Dieva uzlikto nastu, bet dara to vieglāku ar savu piemēru, kā to panest.
Jūgs ir nasta pats par sevi, nasta līdzās citām nastām, tomēr tas ir savdabīgs veids, kā atvieglot citus slogus.
To var salīdzināt nastu dzīvnieku pajūgu. Tikai pajūgs ļauj viņiem pārvietot nastu bez mokām, sāpēm un ievainojumiem.
Līdzīgi Jēzus vēlas iejūgt mūs, cilvēkus, pajūgā, lai mūsu nasta nebūtu mums pārāk smaga. Viņš to sauc par “Manu jūgu.” Tas ir jūgs, kurā Viņš nesa savu nastu.
Tomēr Viņa nasta ir tūkstošiem reižu smagāka par visām mūsu nastām tikai tāpēc, ka Viņš nes mūsu visu nastas.