Katram cilvēkam ir nepieciešama piedzimšana no augšienes

“Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.” [Jņ.3:1-6]

Saskaņā ar šodienas Rakstu vietu piedzimšana no augšienes nav kaut kas, kas kristietim varētu būt vai arī varētu nebūt. Tā nav slavējama īpašība, tā nav kaut kas, ko tikai stipri kristieši ir piedzīvojuši, bet vājie vēl ne. Tā nav augsti pacelta latiņa kristietībā, kas visiem nav pa spēkam. Mūsu tekstā nav teikts, ka piedzimšana no augšienes ir laba, vēlama, svētīga un pareiza. Tā vietā teikts: “Ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Kas nepiedzimst no augšienes, tas nepieder Dieva valstībai, bet gan Sātana valstībai. Patiešām, viņš pat nav redzējis Dieva valstību un tādējādi joprojām ir tālu no Dieva žēlastības. Viņa grēki nav piedoti; viņš nevar nākt pie Dieva un tikt izglābts šādā stāvoklī. Viņš ir pazudis.

Ir pārsteidzoši, ka Jēzus to apstiprina ar četrkārtīgu “patiesi”, četrkārtīgu zvērestu. Viņš visas pasaules priekšā ņem Dievu par liecinieku, uzsverot, ka šis apgalvojums ir neatgriezeniski un mūžīgi izšķirts: bez piedzimšanas no augšienes neviens neieies Dieva valstībā vai pat neredzēs to.

Jēzus turpina: “Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.” Šeit Viņš atklāj, kuriem piedzimšana no augšienes ir nepieciešama: tie ir visi cilvēki. Piedzimstot no mātes miesām, kā pasaulē nāk visi cilvēki, mēs netopam garīgi un tāpēc neesam piemēroti Dieva valstībai. Dievišķo dzīvi un Garu mēs neiemantojam no vecākiem, bet gan tikai dabisku dzīvi, miesu un grēku. Tas nozīmē, ka mēs esam ieņemti un piedzimstam grēkā, pilnīgā garīgā tumsā, garīgi akli un naida pilni pret Dievu. Tādējādi katram cilvēkam ir nepieciešama piedzimšana no augšienes. Kas pateicoties Svētā Gara spēkam nav piedzimis no augšienes, – kas ir pilnīgi savādāka kā miesīgā piedzimšana, – nevar iegūt mūžīgo dzīvību.

Nepieciešamība pēc piedzimšanas no augšienes mums kļūst vēl skaidrāka, ja iedomājamies par Nikodēmu, kuram Jēzus teica šodienas Bībeles teksta vārdus. Nikodēms ārēji jau bija patiesās Baznīcas loceklis. Dievs viņu jau bija pieņēmis žēlastības derībā caur apgraizīšanas sakramentu. Viņš bija vecs, pieredzējis vīrietis. Viņš bija ebreju valdības vīrs, stingrs farizejs, taču nebija tik liekulīgs un augstprātīgs kā vairums. Atšķirībā no citiem, viņš Kristu nenicināja un nevēlējās Viņu vajāt. Tā vietā viņš uzskatīja Viņu par “skolotāju, kas nācis no Dieva”. Viņš labprāt klausījās Kristus mācībā un pat naktī devās pie Viņa, lai runātu par pestīšanu. Turklāt Nikodēms, būdams mācīts cilvēks, labi pārzināja Rakstus. Īsāk sakot, viņš bija izcils cilvēks, par kuru visi domāja: Ja viņš nevar ieiet Debesīs, tad kurš gan var?

Bet ko saka Kristus, kad Nikodēms Viņu uzrunā? Kristus aizver Debesis viņam acu priekšā, paziņojot, – ja Nikodēms nepiedzims garīgi, viņš tiks mūžīgi nosodīts un ies pazušanā, neskatoties uz visām viņa zināšanām, tikumiem, darbiem, svētumu, taisnību, vērtīgumu, dievbijību un pieredzi.

No tā top skaidrs, ka cilvēks ārēji var būt patiesās Baznīcas loceklis. Viņš var arī būt dzimis no jauna Svētajā Kristībā. Viņš var būt daudz pieredzējis pasaulē un sasniedzis briedumu. Viņš var labprāt un centīgi uzklausīt Dieva vārdu un zināt pareizo, tīro mācību, turot to par patiesu un aizstāvot to. Patiešām, viņš var būt tik dievbijīgs, ka tiek uzlūkots kā dzīvs svētais. Tomēr šāds cilvēks joprojām var būt dabisks cilvēks, izslēgts no Dieva Valstības, ja vien viņam no Svētā Gara nav jaundzimušas sirds. Ārēji šāds cilvēks var būt pat tūkstoš reižu labāks par īstu no augšienes atdzimušu kristieti. Bet tas viņam nepalīdz, ja vien viņš nav piedzimis no augšienes, jo svarīga ir sirds, un tikai Dievs redz to, kas ir viņa sirdī.