Homoseksuālisms

Aplūkojot biblisko un Pāvilam raksturīgo attieksmi pret homoseksuālismu, būtu noderīgi atšķirt starp homoseksuālām tieksmēm vai iekārēm, un homoseksuālisma praktizēšanu un attiecīgu uzvedību.[1] Tas, ka cilvēkam var uzmākties ar homoseksuālu iekāri saistītas domas, neattaisno šo domu izbaudīšanu un rīkošanos saskaņā ar tām. Salīdzinājumam mēs varam izmantot izplatītāku cilvēcīgu noslieci uz iekāri pēc ārlaulības sakariem. Šādas vēlmes Jēzus nosoda kā grēcīgas pašas par sevi [Mt.5:28]. Taču ļaušanās tām līdz laulības pārkāpšanai fiziskā nozīmē, iesaista cilvēku daudz nopietnākā garīgā verdzībā un nodara sociālu kaitējumu gan sev (“kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas”, [1.Kor.6:18], gan citiem. Pret homoseksuālismu vērstais bibliskais nosodījums tiek galvenokārt attiecināts uz ļaušanos homoseksuālai uzvedībai.

Luters šo atšķirību raksturo sekojoši:

“Tātad, izjust kārdinājumu ir gluži kas cits nekā piekrist tam un ļauties tam. Mēs visi izjūtam kārdinājumus, lai arī dažādā pakāpē; dažiem kārdinājumi gadās biežāk un ir spēcīgāki. Piemēram, jauniešus kārdina galvenokārt miesa; vecākus ļaudis kārdina pasaule. Citus, kas saistīti ar garīgām lietām (respektīvi spēcīgus kristiešus), kārdina velns. Taču kārdinājuma izjūta pati par sevi mums neko ļaunu nevar nodarīt tikmēr, kamēr tā ir pretrunā mūsu gribai un mēs vēlētos no tās atbrīvoties. Ja mēs to nejustu, to nevarētu saukt pa kārdināšanu. Taču krist tajā nozīmē ļaut tai pilnu vaļu, nepretojoties un nelūdzot pēc Dieva palīdzības, lai to pārvarētu.”[2]

Grāmatā “A Plan for Ministry”, pēc Lutera citāta, šī doma tiek turpināta:

“Šī atšķirība starp kārdinājumu un ļaušanos kārdinājumam ir ļoti nozīmīga un tai ir jābūt pilnīgi skaidrai, jo pat vismazākā kārdināšana homoseksuālajā jomā bieži vien noved cilvēku pilnīgā izmisumā”.[3]

No pirmās līdz pēdējai grāmatai Bībelē homoseksuālā prakse tiek nosodīta kā pretdabiska perversija. Radītāja sākotnējā iecere cilvēku seksuālo attiecību jomā, kuru ir apliecinājis arī Jēzus un apustuļi, ir viena vīrieša un vienas sievietes vienošanās laulībā uz mūžu (1.Moz.1:26-28; 2:18-25; Mt.19:1-9; Ef.5:22-33). Kad Sodomas un Gomoras vīrieši izjauca šo kārtību, krītot “ļoti smagā” apgrēcībā (1.Moz.18:20),[4] galu galā dievišķais sods krita no debesīm sēra un uguns veidā (1.Moz.19:24-29). Šī grēka daba kļūst skaidra, kad tiek stāstīts, ka veci un jauni Sodomas vīrieši sapulcējas ap Lota namu un pieprasa: “Kur ir tie vīri, kas pie tevis iegriezās naktī? Liec tiem iznākt ārā pie mums; un mēs iepazīsim tos” (1.Moz.19:5).[5] Kopš tā laika nosaukums “Sodoma” ir kļuvis par ierastu apzīmējumu[6] praksēm, kuras ir atbaidošas Dieva acīs un izraisa līdzīgus dievišķus sodus. [5.Moz.29:23 (MT 29:22); Jes.1:9-10; 3:9; 13:19; Jer.23: 14; 49:18; 50:40; Raudu 4:6; Ec.16:46-56; Ām.4:11; Cef.2:9; Mt.10:15; 11:23-24; Lk.17:29; 2.Pēt.2:6; Jūdas 7; Atkl.11:8]

Israēlā Mozus bauslība pasludināja, ka “ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību ” (3.Moz.20:13) un tiem abiem ir “mirtin jāmirst” (3.Moz.20:13). Arī 3.Moz.18:22 homoseksuālisms tiek saukts par “negantību” (תועבה). Tādējādi homoseksuālisms tiek minēts vienā rindā ar tādiem ar nāves sodu sodāmiem noziegumiem kā slepkavība, bērnu upurēšana Moloham, griešanās pie zīlniekiem un pareģiem, sava tēva vai mātes nolādēšana, asinsgrēks, zoofīlija un laulības pārkāpšana[7] (3.Moz.20:1-27). Israēliešiem bija jābūt par īpašu un svētu tautu, kura atsakās no sekošanas kaimiņu tautas, kanaāniešu, paradumiem (3.Moz.20:22-24). Ja tie neieklausīsies dievišķajos brīdinājumos, zeme tos “izspļaus” (3.Moz.20:22).

Kad Gibeas pilsētas vīri no Benjamīna cilts, “netikli ļaudis”, atkārtoja Sodomas grēku[8], pārējās vienpadsmit ciltis izpildīja dievišķo sodu (Soģu 19. – 20.nodaļas). Šī epizode, kas tiek ietverta Soģu grāmatas pašā noslēgumā, pārstāv Israēla vēstures tumšākos laikus – haotisko periodu, kad “vēl nebija ķēniņa Israēlā; un ikviens darīja, kas šķita taisns paša acīs” (Soģu 21:25). Vārds “Gibea”, tāpat kā “Sodoma” un “Gomora” kļuva par deģenerāciju raksturojošu apzīmējumu (Hoz.9:9; 10:9).

Jaunās Derības liecība pret homoseksuālisma praksi pilnībā saskan ar Vecās Derības mācību. Vēstules romiešiem 1.nodaļā Pāvils nosoda homoseksuālismu kā izcilu piemēru “bezdievībai un netaisnībai” (Rom.1:18), kas piesauc Dieva dusmas no debesīm (Rom.1:18-27). Lesbisms tiek nosaukts iesākumā kā īpaši apkaunojošs un pretdabisks pārkāpums (Rom.1:26)[9], kam seko vīriešu homoseksuālisms, kuru apustulis nosoda kā pretdabisku atteikšanos no dabiskas kopdzīves ar sievieti, līdz ar ko paši vīrieši saņems sodu par savu maldīšanos (Rom.1:27).[10] Skat. komentāru 1.Kor.6:9-10 par Pāvila brīdinājumu, ka praktizējoši homoseksuālisti neiemantos Dieva valstību.

1.Kor.6:9-10 (kā arī Rom.1:18-32 un citās līdzīgās Rakstu vietās) tiek uzsvērti paradumi un konkrēta rīcība, kas pieder pie cilvēka dzīvesveida. Tādējādi šie panti vislabāk interpretējami kā norādes uz praktizējošiem homoseksuālistiem, praktizējošiem laulības pārkāpējiem, un tā tālāk, nevis uz ļaudīm, kuriem gadījušās netiklas domas – jo tas attiektos uz pilnīgi visiem ļaudīm! Rom.8:13 tiek apliecināta šīs interpretācijas pareizība: “Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit”. Kristietim, tāpat kā nekristietim, piemīt grēcīgas iekāres. Taču kristietis tiek aicināts nogalināt šīs iekāres ar Gara spēku; respektīvi ar Dieva palīgu viņam ir jāspēj atteikties šīs vēlmes piepildīt. Gluži otrādi, viņam šis grēks ir jāizsūdz un jāsaņem grēku piedošana.

Ja cilvēks pakļaujas grēcīgās miesas iegribām un krīt homoseksuālā grēkā (vai jebkurā citā grēcīgā darbībā, kas nosaukta 1.Kor.6:9-10), Kristū viņam ir iegūstama piedošana: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības” (1.Jņ.1:9). Taču Dieva piedāvājums piedošanai Kristū nedrīkst tikt sagrozīts, pārvēršot to par atļauju grēkot, vai lai attaisnotu svešus grēkus (salīdz. Rom.6:1-2). Nav pieļaujams arī, ka ar to tiek atņemta Rakstu vārda jēga: tie, kas tādas lietas dara, neiemantos Dieva valstību (1.Kor.6:9-10).

Šāds līdzsvars starp Bauslību un Evaņģēliju ir ieraugāms dokumentā “Guidelines for Ecclesiastical Supervisors of The Lutheran Church – Missouri Synod in Addressing Instances of Homosexuality in the Lives of Professional Church Workers” (“Luteriskās baznīcas – Misūri sinodes vadlīnijas garīgajiem vadītājiem attiecībā uz homoseksualitātes gadījumiem profesionālu baznīcas darbinieku dzīvē”):

“Tas, ka Rakstos ir nosodīta homofīlija, nenozīmē, ka tiem, kas šādā grēkā vainojami, tiek atņemta Dieva dotā palīdzība. Nemazinot Dieva dusmu draudus pret visām grēka verdzības izpausmēm, baznīcai savos centienos palīdzēt homoseksuālistiem ir nepieciešams atzīt, ka visi ļaudis piedzimst ar vajadzību atbrīvoties no tām sekām, kuras grēks ir uzspiedis mūsu dzīvei. ..

Būdams grēcīgs cilvēks, homoseksuālists ir atbildīgs Dieva priekšā par homoseksuālām domām, vārdiem un darbiem. Šādam cilvēkam ir jādod padoms ieklausīties baznīcas aicinājumā grēku nožēlai, paļauties uz Dieva pestīšanas apsolījumu (Ps.50:15), un sakārtot savu dzīvi saskaņā ar Radītāja nodomu”.[11]

Ef.5:5 ir atrodams līdzīgs to personu saraksts, kurām nebūs daļas Dieva valstībā, un tie ir arī “netiklis” (πόρνος) un “netīrais” (ἀκάθαρτος); kur abi šie termini attiecas uz homoseksuālistiem. 1.Tim.1:10 vīriešu kārtas homoseksuālisti (ἀρσενοκοίτης, otrais termins attiecībā uz vīriešu kārtas homoseksuālistiem, kas minēts arī 1.Kor.6:9) starp “bezdievīgiem un grēciniekiem” (1.Tim.1:9), pret kuriem ir vērsti Dieva baušļi, un kuri ir arī “pretim veselīgai mācībai, pēc svētā Dieva godības evaņģēlija” (1.Tim.1:10-11). Zīmīgi ir tas, ka homoseksuālistus (un citus “grēciniekus” 1.Tim.1:9) Pāvils pretstata (“pretim”, ἀντίκειμαι, 1.Tim.1:10) pašam “Evaņģēlijam” (εὐαγγέλιον, 1.Tim.1:11), un nevis tikai Dieva “bauslībai” (νόμος, 1.Tim.1:8-9).

Visbeidzot, arī pēdējā Bībeles grāmatā ir atrodamas divas vietas, kuras atrodas saskaņā ar 1.Kor.6:9-10. Liekas, ka homoseksuālisti tiek minēti starp tiem, kas ir izslēgti no svētās pilsētas un nolemti mūžībai uguns jūrā. Pirmā no šīm vietām – Atkl.21:8, tiek minēti “apgānītāji” (ἐβδελυγμένοις; NKJV: “abominable”; RSV: “the polluted”; REB: “the obscene”; GNB: “perverts”). Šis vārds (darbības vārda βδελύσσομαι particips) ir radniecīgs vārdam βδελυμα, “negantība”[12], kas tiek attiecināts konkrēti uz homoseksuālismu LXX 3.Moz.18:22 un 3.Moz.20:13, un kurš LXX daudz plašākā nozīmē apzīmē arī citus perversas uzvedības veidus.[13]

Otrajā Rakstu vietā, Atkl.22:15, tiek minēts, ka “suņi” (οἱ κύνες; REB: “the perverts”) to ļaužu saraksta sākumā, kuri atradīsies “ārpus” debesu pilsētas. Israēla suņi tika visumā nicināti.[14] 5.Moz.23:17-18 (MT 5.Moz.23:18-19) Tas Kungs pavēl: “Lai nebūtu nevienas netikles [sakrālā prostitūta sieviete] Israēla meitu vidū, un lai nebūtu netiklu vīru [sakrālā prostitūta vīrietis] Israēla dēlu vidū. Tev nebūs nest nedz netikles, nedz netikļa [suņa] algu Tā Kunga, sava Dieva, namā, ne pēc kāda solījuma ne, jo tās abas ir Tam Kungam, tavam Dievam, negantība”. Šajos pantos raksturotās personas ebreju valodas tekstā veido paralēlismu: “sakrālā prostitūta sieviete” (קדש, MT 5.Moz.23:18) ir tā pati “netikle” (זנה, MT 5.Moz.23:19), un “sakrālā prostitūta vīrietis” (קדש, MT 5.Moz.23:18) ir tā pati persona, kas tiek saukta “suns” (זנה, MT 5.Moz.23:19).

Ņemot vērā šo Vecās Derības fonu un noraidošo attieksmi pret homoseksuālismu citās Rakstu vietās, ir pamats secināt, ka οἱ κύνες, “suņi”, Atkl.22:15, arī apzīmē praktizējošus homoseksuālistus.[15]

Viss augstāk minētais mūsdienu kultūras kontekstā šķiet pārmērīgi skarbs. Centieni popularizēt “geju” un lezbiešu “tiesības” ir pārliecinājuši daudzus pat kristīgajā draudzē, ka homoseksuālais dzīves veids ir kulturāli pieņemama alternatīva heteroseksuālām attiecībām. Šādu virzību ir veicinājusi negatīvas kritiskas attieksmes parādīšanās attiecībā pret Rakstiem.[16]

Par atbildi uz mūsdienās pieņemto bibliskās patiesības noliegšanu jautājumā par homoseksuālismu, šajā ekskursā galvenā uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai uztvert Dievišķo Vārdu tādu, kāds tas ir. Taču nekas no augstākminētā neattaisno vardarbību un vajāšanas pret homoseksuālistiem, kur nu vēl slepkavības.[17] Gluži otrādi, apziņā par to, kā Rakstos tiek atklātas garīgās briesmas, kurās atrodas homoseksuālists, mums pienāktos veicināt pastorālu attieksmi. Pēdējais, kas būtu palīdzīgs cietējam – homoseksuālistam, būtu vēl plašāks Bauslības pielietojums; daudzos gadījumos viņš jau atrodas sāpīgā sava grēka apziņā.[18] Uzmanīga pastorāla aprūpe nozīmētu apliecinājumu homoseksuālajai personai, ka “mācītājs runā ar viņu mīlot un akceptējot (bet ne atbalstot un piekrītot)”[19], izvairoties no farizejiska nosodījuma, saglabājot komunikācijas iespējas Bauslības / Evaņģēlija kalpošanai, paverot iespēju grēksūdzei un absolūcijai, un, pats galvenais, pārliecinoties, ka “atslēga un mērķis ir pareiza izpratne par Evaņģēliju un tā pieņemšana”.[20]

Panti 1.Kor.6:9-11 sniedz ļoti ievērojamu pienesumu šai diskusijai ar to, ka pēc “malakiem” un “vīriešu piegulētājiem” (6:9), Pāvils ietver frāzi “un daži no jums bija tādi” (6:11). Acīm redzot, daži no Korintas kristiešiem bija praktizējoši homoseksuālisti, pirms savas atgriešanās, pirms tie tika “nomazgāti .. svēti kļuvuši .. taisnoti” (6:11). Mūsdienās daži apgalvo, ka nav iespējams patiesi izmainīt savu seksuālo orientāciju, iespējams, dēļ ģenētiski determinētas noslieces. Taču Pāvila vārdi netieši norāda, ka patiesa transformācija ir notikusi; tie, kas bijuši homoseksuālisti, tādi vairs nav. Pāvils nesaka, vai tas nozīmē, ka viņiem vairs nav nekādu homoseksuālu domu un vēlmju, taču skaidrs, ka viņu uzvedība vairs neietvēra nekādas homoseksuālas aktivitātes. Mēs varētu iztēloties, ka bijušajiem “laulības pārkāpējiem” (6:9) vēl varētu būt vēlme pārkāpt laulību, tāpat kā bijušajiem “zagļiem” (6:10) joprojām jācieš no mantkārības. Grēcīgas noslieces un iekāres paliks par cilvēku eksistences sastāvdaļu tikmēr, kamēr mēs atradīsimies šajā grēkā kritušajā stāvoklī (salīdz. Romiešiem 7.nod.).

Taču Evaņģēlijs sniedz Dieva augšāmcelšanās spēku dzīvot jaunu dzīvi. Caur Kristību Jēzus nāvē un augšāmcelšanā, ticīgais tiek aicināts nogalināt veco Ādamu, tā ka jauns, ticības cilvēks varētu rasties, lai pārvaldītu viņa ikdienas dzīvi, kā pienākas Kristus miesas loceklim (Romiešiem 6.nod.; 1.Kor.12:13). Korintas kristieši, kuri bija bijuši homoseksuālisti, taču tādi vairs nebija, ir par piemēru tam, kā Evaņģēlija spēks var pārvērst dzīvi.

---

[1] – Salīdz. “A Plan for Ministry to Homosexuals and Their Families” (“The Task Force on Ministry to Homosexuals and Their Families”, The Lutheran Church—Missouri Synod, 1999) 16. lpp.:

“Kārdinājumi iesākas ar domām un iekārēm. Kad šīs domas un iekāres tiek veicinātas un izbaudītas, nevis atmestas un noraidītas, tām drīz vien seko rīcība. Šāda labprātīga iesaistīšanās un darbība ir apzināts un iepriekš apdomāts grēks (skat. Jēk. 1:15), atšķirībā no paša kārdinājuma, kurš var tikt uzskatīts par neapzinātu un nevēlamu”.

[2] – LC III 107-108. lpp., citēts darbā “A Plan for Ministry”, 16-17. lpp. Skat. arī Lutera tēlaino salīdzinājumu par putniem virs galvas (LW 6:133), citēts komentārā pantam 5:11.

[3] – “A Plan for Ministry”, 17. lpp.

[4] – Saskaņā ar Ec.16:49-50, Sodomas grēks bija blakusprodukts tās pašapmierinātībai un pārticībai: “Lepnība, maizes pilnība un dzīve bez bēdām, tāda bija viņas un viņas meitu [blakusesošo pilsētu] dzīve. Bet nabagam un trūkuma cietējam tā nesniedza palīdzīgu roku. Tās bija lepnas un darīja negantības Manā priekšā. To redzēdams, Es tās atstūmu”.

[5] – Darbības vārds “pazīt” bieži tiek lietots attiecībā uz seksuālo attiecību intimitāti. Tas attiecas uz heteroseksuālām attiecībām, piemēram, 1.Moz.4:1, 17, 25; 24:16; 38:26; Soģu 19:25. 1.Moz.19.nod. tiešajā kontekstā, Lots saka, ka viņam ir divas meitas “kuras neviens nav atzinis” (1.Moz.19:8). Gan BDB, 3, gan DCH, 4, definē šo vārda ידע nozīmi kā “pazīt cilvēku miesiskā nozīmē”. DCH tiek piemetināts “būt seksuālās attiecībās ar” un BDB – “par seksuālajiem sakariem”. Blakus 1.Moz.19:5, ידע attiecas uz homoseksuālajām attiecībām arī Soģu 19:22, kur Gibeas pilsētas vīri no Benjamīna cilts, “netikli ļaudis”, atkārto Sodomas grēku 1.Moz.19. nod., pieprasot, lai viņiem homoseksuālos nolūkos tiktu izdots pilsētā iegriezies ciemiņš. Ņemot vērā šādus bibliskus pierādījumus, nav iespējams apgalvot (kā to dara daži homoseksuālisma atbalstītāji) ka Sodomas grēks bija vienkārši viesmīlības trūkums pret ciemiņiem.

[6] – Protams, ka angļu vārds “sodomy” “ir saistīts ar šīs pilsētas vīriešu homoseksuālajām tieksmēm, kā minēts 1.Moz.19:1-11” (Merriam Webster’s Collegiate Dictionary, 10.izd. [Springfield, MA: Memam-Webster, 1994] 1116.lpp.).

[7] – Ievērojiet, ka laulības pārkāpējam un homoseksuālistam ir piemērojams vienāds sods. Taču attiecībā uz homoseksuālismu ir vēl viena papildus piebilde: “tie abi ir izdarījuši negantību” (3.Moz.20:13).

[8] – Kā norādīts zemteksta piezīmē augstāk, darbības vārds ידע, “pazīt” Soģu 19:22, ir tas pats, kas lasāms 1.Moz.19:5. Ciemiņa namatēvs raksturoja šeit minēto homoseksuālisma aktu kā “kauna darbu” (רעע; LXX: ἀφροσύνην; Soģu 19:23-24). BDB definē רעע kā “bezjēdzīgums (kas atklājas morālo un reliģisko normu neievērošanā), īpaši attiecībā uz atbaidošiem grēkiem”.

[9] – Salīdz. NKJV tulkojumu Rom.1:26: “Even their women exchanged the natural use for what is against nature” (“Pat viņu sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko”).

[10] – Salīdz. 1.Kor.6:18, kur teikts, ka seksuāli amorāls cilvēks “grēko pie savas paša miesas”. Rom.1:27-32, Pāvils nekonkretizē, kādu sodu saņem praktizējoši homoseksuālisti “paši saņemdami sodu par savu maldīšanos” (Rom.1:27), atstājot iespēju, ka šis vārds aptver veselu virkni slimību, uz kurām homoseksuālistiem ir bijusi nosliece jau gadsimtu gaitā: hepatīts B, AIDS, tuberkuloze, anālās atveres deģenerācija, rektālā asiņošana un tamlīdzīgi. Ir izteikti minējumi, ka tie ir arī mazāk specifiski un ne fiziska veida sodi: iespaids uz homoseksuālista personību (Phillips, kur Rom.1:27 noslēguma daļa tiek tulkota kā “receiving in their own personalities the consequences of their perversity”); “neapmierinātas iekāres mokas” (W. G. T. Shedd, “A Critical and Doctrinal Commentary upon the Epistle of St. Paul to the Romans” [New York: Scribner, 1879] 29. lpp.); “apziņas izviršana” (Rom. 1:28). D. Moo, “Romans 1-8” (Chicago: Moody, 1991) 111. lpp., raksta, ka “tas varētu būt spilgts izteiciens, kas norāda, ka homoseksuālisti cietīs mūžīgas mokas”.

To, ka homoseksuālisma prakse ir pretrunā Radītāja dabiskajai kārtībai (φύσις), apliecina arī ebreju rakstnieki Filons un Josefs (Philo, “De Specialibus Legibus”, 3:39; Josephus, “Agamst Apion”, 2:273).

Daži mūsdienu zinātnieki, gluži otrādi, uzskata, ka homoseksuālisma nosodījums Pāvila Vēstules romiešiem 1.nodaļā un 1.Korintiešiem 6.nodaļā nav nopietni ņemams. Piemēram R. Scroggs apgalvo, ka 1.Kor.6:9 tiek nosodīta tikai homoseksuāla prostitūcija (“The New Testament and Homosexuality” [Philadelphia: Fortress, 1983] 101-109. lpp.). Turklāt, lai gan autors atzīst, ka Romiešiem 1.nod. ir pausta nostāja pret homoseksuālismu, taču viņš raksta, ka apustulis tikai seko helēnistiski – judaiskajam modelim, un nebūdams “sevišķi norūpējies” par šo praksi (109-118. lpp.). D. Moo, “Romans 1-8”, 120. lpp., iebilst pret šādu “revizionismu kritikā”. Pirmkārt, viņš konstatē, ka “Pāvils ir lielākā mērā ietekmējies no Vecās Derības un judaisma tradīcijas, nevis no sekulārā grieķu modeļa”. Otrkārt, viņš raksta, ka “liekas maz ticami, ka tie termini, kurus Pāvils lieto homoseksuālisma raksturošanai 1.Kor.6:9 varētu būt attiecināmi tikai uz homoseksuālās prostitūcijas praksi”. Treškārt, viņš noliedz Scroggs apgalvojumu, ka Pāvils vienkārši mehāniskā viedā bija izmantojis helēnistisko ebreju valodu un mācību. Moo raksta: “Pāvila iespējamā atkarība no šīm mācībām, kas atklājas Vēstulē romiešiem 1.nod., nepierāda neko citu, kā vien to, ka viņš tām pilnībā piekrita”. Moo secina: “Scroggs interpretācija, tāpat kā daudzas līdzīgas tai, ir neveiksmīgi mēģinājumi izvairīties no acīmredzamā: Pāvils kritizēja homoseksuālās darbības kā īpaši nepārprotamu piemēru tam, kādā veidā ļaudis ir atkrituši no Dieva apziņas”.

[11] – Rīcības plāns, pieņemts The Lutheran Church—Missouri Synod, Council of Presidents, 28. febr., 1991, 3-4. lpp.

[12] – BAGD definē βδελυμα kā “kaut kas riebīgs, pretīgs”.

[13] – T.Schmidt plašāk skaidro šo domu:

”Vārds, kurš tiek tulkots kā “apgānīts” [Atkl.] 21:8 [NRSV] ir ebdelygmenois, atvasināts no vārda bdelygma, “kaut kas riebīgs, pretīgs”, kas Bībelē sastopams vairāk nekā simts reižu, ieskaitot [LXX] 3.Moz.18:22 un 20:13 (skat. arī [LXX] Ec.16:[48-]50). Protams, ka šis vārds var attiekties uz daudzām Dievam nepatīkamām lietām, taču ir vairāki iemesli piešķirt tam šeit [Atkl.21:8] pavisam konkrētu nozīmi. Pirmkārt, tas ir ietverts sarakstā, līdzīgā citiem Jaunās Derības sarakstiem (Rom.1:26-32; 1.Kor.6:9; 1.Tim.1:10), kuros minēts homoseksuālisms. Otrkārt, vārds “negantība” tolaik tika saistīts ar seksuālu izvirtību un ar viena dzimuma attiecībām konkrēti. Treškārt, šajā Atklāsmes grāmatas fragmentā tieši iepriekš tiek sniegta detalizēta Bābeles seksuālo grēku aina, aprakstot “netikli”, kuras rokā “bija zelta kauss, pilns ar bezdievības negantībām un viņas netiklības netīrumiem” (17:4). Tā laika auditorijai rastos acīm redzama paralēle ar Romu vai vispārīgākā veidā ar grieķu un romiešu dzīves veidu. (“Straight and Narrow? Compassion and Clarity in the Homosexuality Debate” [Downers Grove, IL: InterVarsity, 1995] 97-98. lpp.).

[14] – O. Michel, “κυων”, TDNT 3:1101.

[15] – Skat. L. Brighton, “Revelation”, Concordia Commentary (St. Louis: Concordia, 1999) 638. lpp.; M. Franzmann, “The Revelation to John”, rev. izd. (St. Louis: Concordia, 1975) 145. lpp. Taču vairums komentētāju kautrējas konkretizēt secinājumu, ka vārds οἱ κύνες, “suņi”, Atkl. 22:15, varētu apzīmēt homoseksuālistus. Piemēram, T. Schmidt raksta:

“Es uzskatu liecības par Atklāsmes 21:8 un 22:15 izmantošanas iespēju diskusijā par homoseksuālismu par zīmīgām, bet ne noteicošām. Tieši tāpēc, un arī ņemot vērā iespējamo emocionālo reakciju uz apzīmējumu ‘suns’, es uzskatu par pareizāku šos pantus atmest, nevis uzmākties ar idejām, kuras, lai arī cik pareizas tās būtu, tomēr šķiet neauglīgas” (“Straight and Narrow?” 98. lpp.).

[16] – Salīdz. “A Plan for Ministry”, 20. lpp.:

“Daži aktīvi draudžu locekļi, kurus nesatrauc viņu homoseksuālisms .. attaisno vai izskaidro savu uzvedību, ignorējot vai izkropļojot Bībelē teikto.”

[17] – Pēdējā laikā ASV ir konstatēti vairāki gadījumi, kad homoseksuālists tika nogalināts tikai tāpēc, ka viņš bija homoseksuālists.

[18] – “A Plan for Ministry”, 10-11. lpp.

[19] – “A Plan for Ministry”, 11. lpp.

[20] – “A Plan for Ministry”, 15. lpp. Plašu apskatu par homoseksuālistu pastorālo aprūpi, skat, izdevumā “A Plan for Ministry”.