Būt vecākiem ir dāvana un atbildība

Dažās aprindās agrāk domāja, ka nepieciešams iziet labu formālu izglītību, lai kļūtu par labiem vecākiem. Par priekšrocību uzskatīja apmierinošus vai labus ekonomiskos apstākļus. Tomēr vēlāk atklājās, ka tas ir pārspīlēti. Bieži pierādījās, ka izglītībai un naudai nav nekādas nozīmes, ja nav citu svarīgu faktoru – mīlestības, ētiskās stabilitātes, rakstura, pareizas dzīves uztveres, dzīves mērķa utt.

Ja daži vecāki tiecas dot saviem bērniem to labāko – naudu, īpašumu un augstu dzīves līmeni -, tad citi vecāki neko tādu sniegt nevar. Toties viņi var ieaudzināt savos bērnos godīgumu, nesavtību, strādīgumu un spēju kalpot. Kā jums šķiet, kuri no šiem bērniem dosies dzīvē ar labāku bagāžu? Tie, kuri vēlāk dzīvē var teikt: “Es pateicos Dievam par saviem brīnišķīgajiem vecākiem”, bieži pieder pie otrajiem.

Spēju būt par labiem vecākiem bieži apgūst bērnībā – bērnības mājās. Tajās mazais cilvēks, kas kādu dienu kļūs par tēvu vai māti, iemācās ļoti daudz kā tāda, kas viņam noderēs nākotnē. Protams, daudzi, kas nāk no nelaimīgām vai nelabvēlīgām ģimenēm, sekmīgi kļūst par labiem vecākiem, taču tad tas atkarīgs no citiem faktoriem: labas citu ģimeņu ietekmes, dzīves pieredzes vai arī apņemšanās: “Es neļaušu savai ģimenei piedzīvot to, kam man nācās iziet cauri bērnībā.”