Cilvēks top cilvēks, jo Dievs kļuva cilvēks
Jēzus Kristus apveids iegūst apveidu cilvēkos. Cilvēks neiegūst savu paša, pastāvīgi tēlu, bet tas, kas viņam dāvā apveidu un saglabā to, vienmēr ir tikai paša Jēzus Kristus apveids. Tas tātad nav pakaļdarinājums, viņa tēla atkārtojums, bet gan viņa paša tēls, kas iegūst cilvēkos apveidu.
Cilvēks netiek pārveidots kādā viņam svešā apveidā, Dieva tēlā, bet gan sevis paša, viņam piederīgā un būtiskā. Cilvēks top cilvēks, jo Dievs kļuva cilvēks. Bet cilvēks nekļūst Dievs. Tātad viņš nespēj un viņam nav jāveic sava tēla maiņa, bet Dievs pats pārveido viņa tēlu cilvēka tēlā, tāpēc lai cilvēks nekļūtu par Dievu, bet gan par cilvēku Dieva priekšā.
Kristū cilvēka tēls Dieva priekšā bija radīts no jauna. Tas, kas šeit saskatīja tās attēlu un cerību, nebija vieta, laiks, klimats, rasa, indivīds, sabiedrība, reliģija vai gaume, bet gan cilvēciskā dzīve. Kas notika pie Kristus, tas bija noticis pie cilvēces.
Ieskaties