Atšķirīgas slavēšanas un pielūgsmes izpausmes
Vai esat pamanījuši, ka dažādu kristīgo draudžu dievkalpojumos un ārpus tiem ir vērojamas atšķirīgas slavēšanas un pielūgsmes izpausmes.
Vieni izdzied kristīgās mācības esenci, citi savukārt izmanto teju vai kristīgās mantras, nemitīgi atkārtojot vienu un to pašu tekstu. Piedāvājam ieskatam, kāda ir
baznīcas korālis | slavēšanas dziesma |
Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils, Kur bēdās varam tverties, Augsts palīgs, kas mūs nepievils, Pie kā mēs varam ķerties! Visļaunais ienaidnieks, Kam grēku darīt prieks, Tas gādā nākt` un dien` Uz ļaunu viltu vien, Kas var no viņa glābties! |
Lai līst, lai līst, Atver Kungs debesu vārtus. Lai līst, lai līst, Atver Kungs debesu vārtus. Lai līst, lai līst, Atver Kungs debesu vārtus. Lai līst, lai līst, Atver Kungs debesu vārtus. |
Šie ir diva veida garīgumi. Vieni redz viscaur dziļo samaitātību, kur vecais velns un čūska savā nepārspējamā viltībā ir savu darbu pie zemes lietām paveicis. Bet otrie redz (savās atklāsmēs un vīzijās un savā īpaši atmodinātajā gudrībā) visur savu nišu un aizvien jaunas iespējas pasaulē.
Abi sakās zinām, ka Dievs ir viens un abi slavē, bet vai vienu un to pašu Dievu? Visticamāk, ka mantru skaitīšana varētu kalpot kā pašsuģestijas līdzeklis, lai vairāk-kārtīgi atkārtojot un atkārtojot, un atkārtojot pārvērstu vēlamo esošajā visbeidzot to pieņemtu par savu.
Ieskaties