Vārds un darbi
Ko gan pasaulē, kurā darbi tik spēcīgi runā, vēl iespēj baznīcas vārds? Vai tas nav kļuvis lieks? Vai arī mums nebūtu jāierindojas šajos darbos un vārdu vietā vienkārši līdzdarboties?
Darbi ir ticami. Vai mums būtu par to jāsūdzas, ka pasaulē tiek veikti darbi? Ka darbi ir pašpalīdzība? Ka šeit darbojas teikums: palīdzi pats sev, tad Dievs tev palīdzēs?
Atrodoties darbu vidū mēs izmisīgi jautājam pēc vārda, citādāk mēs vairs nespējam.
Darbiem ir pašiem savs smagsvars. Tie bez vārdiem aiziet prom no tā, kas ir vājāki par tiem.
Tikai viens ir lielāks par darbu: tas, kas tos dod. Katrs darbs pats to zina, tas ir atvēlēts un uzdāvināts. Tai jāslavē tas, kas to devis. Vai tas to dara vai ne, tas atkarājas no attieksmes pret Dieva Vārdu. Dieva vārds ir tur, un ir vienīgais, par ko darbiem nav varas.
Kas ar cilvēcīgajiem spēkiem stāv aiz Dieva vārda, var būt mazs un vājš, tā kā tas tiek salauzts un iznīcināts. Vienīgi vārds pastāv. Tas pieprasa darbus un nebaidās, jo tas ir mūžīgs, neievainojams un visvarens.
Ieskaties