Ar krusta un ciešanu palīdzību ir jāsavalda miesa
“Tā ka viņš miesas dzīvē atlikušo laiku vairs nedzīvo cilvēku kārībām, bet Dieva gribai. Jo pietiek, ka pagājušajā laikā ir izpildīta pagānu griba, kad esat dzīvojuši baudās, kārībās, vīna skurbumā, dzīrēs un nosodāmā elku kalpībā.” [1.Pēt.4:2-3]
Turpmāk, kamēr vien šeit dzīvojam, mums ar krusta un ciešanu palīdzību ir jāsavalda miesa, lai mēs darītu to, kas Dievam tīkams, nevis tādēļ, lai ar savām ciešanām kaut ko nopelnītu.
“..vairs nedzīvo cilvēku kārībām, bet Dieva gribai,” Sv. Pēteris saka — lai nedarām to, ko mēs paši un citi cilvēki vēlamies. Mums neklājas kļūt šai pasaulei līdzīgiem un kā Sv. Pāvils saka Rom. 12:2. Mums jāvairās no tā, ko pasaule no mums vēlas un gaida.
Mēs esam darījuši daudz grēku, pirms kļuvām ticīgi; “pagājušajā laikā ir izpildīta pagānu griba”, jo esam dzīvojuši cilvēcīgās kārībās. Tādēļ turpmāk, kamēr vēl dzīvojam, mums jāraugās, lai darām to, kas ir Dievam tīkams. Jo mūsu miesā, mīt mūsu ienaidnieks, īstais ļaunais blēdis, — tie nav tikai rupji grēki, bet galvenokārt mūsu prāta iedomība, ko Sv. Pāvils sauc par miesas tieksmi (Rom. 8:6). Tieši tā parasti nodara visvairāk posta un tam seko neganta elku kalpība.
Ieskaties