Raksti atklājas nebeidzami dziļā un skaidrā kopsakarībā
Bībele ir jāskaidro, sekojot senajam likumam, ka Svēto Rakstu vārdi ir jāpaskaidro ar Svēto Rakstu vārdiem. Pareizi lasot, Bībele paskaidro pati sevi.
Tas ir tiešām apbrīnojams fakts, ka daudzi vienkārši cilvēki, kas gandrīz neko citu nav lasījuši kā vien Bībeli, ar gadiem ir ieguvuši daudz dziļāku un patiesāku Pāvila vai Jāņa vēstuļu izpratni nekā skolotie pētnieki, kas pūlējušies tās izskaidrot ar savām iespaidīgajām zināšanām seno reliģiju vēsturē un modernajā reliģiju psiholoģijā.
Sākumā gandrīz vienmēr Bībele šķiet ļoti noslēpumaina. Tā tas bijis visos laikos. Jau Augustīns stāsta (pirms 1500 gadiem!), cik neievērojami likušies Bībeles raksti, kad viņš tos lasījis pirmo reizi. Bet cilvēks, kas pareizi un uzticīgi turpina Bībeles lasīšanu, mazpamazām nonāk pie tā, ka šie Raksti atklājas nebeidzami dziļā un skaidrā kopsakarībā, kurā ir prieks iedziļināties arī domām un intelektam. Un atklājas, ka šī grāmata ar katru lasīšanas reizi top interesantāka un aizraujošāka. Viss cits beigu beigās apnīk. Bet ar Bībeli tā nav, to var lasīt neierobežoti daudz.
Ieskaties