Grēka vara nāk no bauslības
Raksti māca par grēka varu: grēka vara nāk no bauslības. Ko tas nozīmē?
Vispirms tā ir patiesība, kas rakstīta Pāvila Vēstulē romiešiem 4. nodaļā: “Kur nav bauslības, tur nav arī pārkāpuma.”
Bauslība taču ir Dieva būtības, gribas, plāna un nodoma atklāsme. Tomēr tas neattiecas uz visu radību, bet tikai uz mums, cilvēkiem. Dievs pārvalda arī mežus un jūras, augus un zvērus, taču Viņš to nedara ar bauslības vārdiem. Tādēļ radības, kurām nav dvēseles, nepazīst grēka. Zemes nogruvums nevar grēkot, un plēsīgajiem zvēriem nav pārkāpumu, jo kur nav bauslības, tur nav pārkāpumu.
Bet cilvēkam ir dota bauslība. Šī bauslība nav kāds brīvi izvēlēts likums. Tā ir Dieva svētās būtības izpausme. Tā neizbēgami izplūst no dievišķā svētuma Avota. “Jums jābūt svētiem, jo Es, Tas Kungs jūsu Dievs, esmu svēts.”
Šis likums ir saistīts ar cilvēku, jo cilvēks ir radīts būt par Dieva bērnu un iemantot to, kas pārējai radībai nav dots: mūžīgu dzīvību, personisku sadraudzību ar Dievu. Bauslība nav nekas cits kā priekšnoteikums sadraudzībai ar Dievu. Lai cilvēks būtu vienībā ar Dievu, tiktu pieņemts Dieva debesīs un dzīvotu mūžīgā sadraudzībā ar Viņu, tam ir jābūt tik pilnīgam, ka tas spētu pastāvēt Dieva priekšā. Citādi kopība ar Dievu kļūst neiespējama. Ja tu vēlies ieiet dzīvībā, turi baušļus! Esi pilnīgs, kā tavs
Bauslības pārkāpums ir pārkāpums pret Dievu, kas padara neiespējamu kopību ar Dievu. Grēks nozīmē pretoties Dieva gribai un nostādīt sevi ārpus Viņa svētās valstības. Tas nozīmē pakļaut sevi Viņa sodam un lāstam, kas seko bezdievīgai, dumpīgai dzīvei, kas ir konfliktā ar Dievu. “Jo bauslībai seko dusmība.” Tādēļ grēka vara nāk no bauslības. Ja nebūtu bauslības, nebūtu grēka un par to nepienāktos sods. Ja nebūtu Dieva, būtu pilnīgi vienalga, kā mēs dzīvojam. Ja Dievs mūs nebūtu radījis par Saviem bērniem, tad grēks nebūtu problēma.Debesu Tēvs ir pilnīgs!
Un tomēr Dievs ir, un mēs esam Viņa mīlestības radīti. Mēs esam Viņa radītas būtnes, kurām Viņš grib parādīt Savu labestību mūžīgi mūžam. Tas ir visas esamības pamats, ka Dievs tevi vēlas kā Savu bērnu.
Tādēļ arī Dieva dotā bauslība ir kā mūžīgs apliecinājums tam, kādai jābūt kopībai ar Dievu. Tieši ar bauslības starpniecību ir atklājusies grēka vara. Grēka pievilšanas vara izraisa bauslības pārkāpšanu, kad cilvēks apmaina dievbērnību un kopību ar Dievu pret kopību ar Dieva pretinieku.
Tādējādi grēks ir ieguvis varu pār cilvēku, biedinošu varu, kas pamatota Dieva paša būtībā, Viņa gribā un bauslībā. Ja Dievs nebūtu tāds, kāds Viņš ir, Viņš pievērtu acis uz grēku. Viņš plaši atvērtu debesu vārtus un ielūgtu debesu valstībā visu pasaules nelietību un augstprātību. Viņam būtu jāizdara tikai nelielas izmaiņas. Viņam būtu jāizmaina Sava būtība, jāatdzesē Sava dedzīgā dusmu kvēle, jāatsakās no Sava svētuma un šķīstības. Viņam būtu jāizmainās tā, ka Viņš un ļaunums būtu savienojams. Viņam būtu jāpieņem ļaunums Sevī.
Taču Dievs tā nerīkojas. Lai slavēts Viņa vārds! Pie paradīzes vārtiem vēl joprojām stāv eņģeļu sardze ar liesmojošiem zobeniem. Un tieši tādēļ vēl joprojām ir atrodama vieta, kur nav problēmu un vaimanu, kur nav izsalkušu un raudošu bērnu, kur nav novārdzinātu cilvēku, kas lādējas un moka viens otru. Taču tam visam ir viens nosacījums – ka svētums un bauslība paliek spēkā. Tas ir iemesls, kādēļ grēkam ir vara, un grēks saglabās savu varu tikmēr, kamēr Dievs ir Dievs; grēkam ir vara pār visu, kas atkrīt un atsvešinās no Dieva. Grēks ir gluži kā kašķīgs suns, kas siro gar Dieva valstības ārdurvīm, pie durvju sliekšņa meklēdams atkritumus. Tas pakampj savas nožēlojamās druskas un nelaiž vairs vaļā. Tas zina, ka viņam uz tām ir tiesības, jo tās ir atzītas par necienīgām un ļaunām Dieva bauslības priekšā. Grēka vara nāk no bauslības.
Ieskaties