Patiesā Baznīca

“Taču debesu Jeruzāleme ir brīva, viņa ir mūsu māte” [Gal.4:26]

Kas ir īstā Baznīca, visu kristiešu patiesā māte? Saskaņā ar svētā Pāvila vārdiem, viņa, pirmkārt, ir “debesu Jeruzāleme”. Tāpēc tā nav no šīs pasaules. Viņa nav pasaulīga, miesīga, redzama valstība, bet gan neredzama, garīga, Debesu Valstība. Tā nav ar sajūtām uztverama institūcija, Tā nav cilvēku kopums, kurus saista noteikti likumi un paražas. Tā ir siržu valstība, siržu, kuras saista viena izpratne un viens Gars. Kas Baznīcu tur kopā, to cilvēku acis neredz. Tā nav ļaužu pulks, kurus var atpazīt pēc miesīgās izcelsmes vai pēc valsts, kurā tie dzīvo. Viņa nav saistīta ar nevienu pasaules tautu vai pilsētu. Viņa ir draudze jeb kopība, kas ir izkliedēta visā pasaulē, un viņai piederīgie ir no visiem vecumiem un stāvokļiem visu cilvēku vidū it visur.

Turklāt, apustulis saka, ka Baznīca ir “brīva”. Viņā nav neviena Hagares bērna, nav Ismaēlu, nav neviena, kas pēc savas dzimšanas pieder Hagarei kā Bauslības kalpi. Viņa pilnībā sastāv no Sāras bērniem, no Īzakiem, tikai no apsolījuma bērniem, proti, no tiem, kas ir piedzimuši no augšienes no žēlastības apsolījuma kā brīvi Dieva bērni.

Patiesā Baznīca tādējādi ir visu to cilvēku pulks, kuri meklējuši un atraduši savu pestīšanu nevis Sinajā, bet Golgātā. Par savu starpnieku un vadītāju tie ir izvēlējušies Kristu, nevis Mozu. Viņi ir vēlējušies, lai viņus glābj nevis darbi, ko pieprasa Bauslība, bet gan žēlastība, ko pasludina ar Evaņģēliju un kas tiek piedāvāta visiem cilvēkiem. Viņi ir skaidri atzinuši sevi par nabadzīgiem, pazudušiem grēciniekiem. Izsalkuši pēc žēlastības, viņi ir aizbēguši no taisnīgā Dieva tiesas troņa uz žēlastības troni, kur Kristus laipni sagaida visus grēciniekus. Kaut arī paši par sevi viņi ir grēcinieki, tomēr ticībā viņi ir Dieva svētie un Kristū mīļotie. Viņiem vairs nav jādzīvo verdziskās bailēs Dieva priekšā. Tā vietā viņi var paļauties uz Dievu, tāpat kā mīļi bērni paļaujas uz savu mīļo tēvu. Viņi var sacīt kopā ar Pāvilu: “Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas? Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno? Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?” [Rom.8:31-34] Jā, viņi var izaicināt visus ienaidniekus, kuru priekšā visa pasaule dreb, izsmejot un izaicinot tos ar vārdiem: “Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? – Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” [1.Kor.15:55-57]

Patiesā Baznīca ir tā, kas ir saņēmusi visus šos krāšņos solījumus, varu un spēku. Tas Kungs runā par tās locekļiem, sakot, ka pat elles vārti tos nevar uzvarēt. Viņiem Tas Kungs ir devis Debesu Valstības atslēgas. Viņš ir apsolījis būt kopā ar tiem līdz pasaules galam. Viņš par tiem runā, kad saka: “Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.” [Mt.18:17] Salamana Augstajā Dziesmā Kristus Baznīcu sauc par “jaunavu daudzums neizskaitāms. Mana dūja, mana rimtā un cildenā’ [6:8-9]. Viņa ir patiesais Noasa šķirsts, kurā tiek izglābti visi izredzētie. Īsāk sakot, viņa ir, kā apustulis saka mūsu tekstā, visu ticīgo māte.