Bēdas vērstas priekā

“Dievs sacīja uz Jēkabu: “Celies, ej uz Bēteli un paliec tur.”” [1.Moz.35:1]

Dievs nāk un palīdz tēvam Jēkabam vislielākajā postā, kad viņam jau šķiet, ka viss ir pazaudēts. Tādēļ arī Viņš tiek saukts un patiesi ir Palīgs visās bēdās, – kā Ps.9:10–11 sacīts.

Kad Dievs redz, ka Jēkabs ir pamests, savu dēlu nicināts un izsmiets, un dēli daudz neraizējas par to, ka ir iedzinuši tēvu lielās briesmās un bēdās, Viņš nāk īstajā brīdī un mierina Jēkabu; jo svētā tēva nopūtas ir piepildījušas Debesis un zemi. Mīļais Jēkab – Viņš grib sacīt – tava lūgšana un asaras Mani piespiež tev palīdzēt. Tas kas tev šķiet kā pazušanas draudi, tev tomēr nekaitēs. Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs; ar Manu ziņu ir nonāvēti sihemieši, un visi šie notikumi ir risinājušies tādēļ, lai Es varētu tevi pārbaudīt – lai tu būtu izredzēts, pārbaudīts un apstiprināts. Esi drošs – Es savaldīšu visu ļaužu niknumu, dusmas un trakošanu, vērsīšu tavas asaras un vaimanas priekā, un tu būsi kungs, kas valdīs Sihemā. Tā Es to esmu paredzējis.

Tam visam Dievs ļauj notikt, gribēdams mums mācīt Viņu piesaukt, raidīt uz Viņu savus saucienus un nopūtas; jo tās – kā sacīts Sālamana Augstajā Dziesmā (3:6), “paceļas no tuksneša kā augšup kāpjošs dūmu stabs.” Tā arī šeit niknā vētra ir norimusi, un Jēkabs ir saņēmis brīnišķīgu mierinājumu, iemantodams mieru savai sirdij.