Brīdinājums izvairīties no viltus miera

“Tā saka Tas Kungs: bēdas tiem sirdsapziņu zaudējušiem praviešiem, kas seko savam pašu prātam un nav nekā redzējuši! .. Tādēļ, jā, tādēļ, ka tie maldina Manu tautu, sacīdami: miers, kad nav miera, un, kad tauta uzceļ sienu, tad tie to tikai apmet ar kaļķiem.” [Ec.13:3, 10]

1817. gadā Vācijā radās jauna baznīca. Tā pieņēma skaisto nosaukumu “Evaņģēliskā Baznīca”. Šī baznīca tika celta pēc principa, ja cilvēki ir vienoti galvenajās kristietības doktrīnās, par atlikušajiem ticības punktiem nav vērts strīdēties, un katrs var ticēt, kam vēlas. Tika teikts:

Protestantu baznīca jau pietiekami ilgi, kopš reformācijas laikiem, ir sašķelta luterāņos un reformātos. Cilvēki pietiekami ilgi bez mīlestības ir cīnījušies par dažiem svarīgiem punktiem. Ir pienācis laiks šiem strīdiem beigties, un katram kristietim ir jāpasniedz brālīgās mīlestības roka otram vienotības labad. Eņģeļu dziesmai virs Glābēja gultiņas “Miers virs zemes” ir jākļūst par realitāti.

Tā ir taisnība, ka Dieva Vārds tiešām mudina kristiešus uz mieru un vienotību. Bet vai no tā izriet, ka miera un draudzības labad mums vairs nevajadzētu cīnīties pret tiem, kas noliedz Dieva Vārdā skaidri atklātās patiesības par mūsu pestīšanu, daudzviet sagrozot un viltojot Svētos Rakstus? Vai mums vajadzētu apvienoties ar viņiem kā ar dārgiem ticības brāļiem? Debesis lai mūs pasarga no tā!

Lai arī cik grēcīgi un bezdievīgi ir strīdēties par vienkāršiem vārdiem vai neitrāliem jautājumiem, tikpat nosodāmi ir ignorēt domstarpības par svarīgām, noteiktām, dievišķām patiesībām, un necīnīties par tām. Atklāsmes grāmatā [3:16] Tas Kungs runā par šādiem vienaldzīgiem cilvēkiem: “Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.” Šādi remdeni cilvēki Kristum ir pat pretīgāki kā atklāti patiesības ienaidnieki. Vai Tā Kunga pravieši un apustuļi nemitīgi necīnījās pret Dieva Vārda sagrozītājiem? Vai lielākā daļa Kristus runu nesatur brīdinājumus par farizeju, saduķeju un rakstu mācītāju raugu jeb viltus mācību, kā arī draudus par sodu šai sakarā?

Svētais Pāvils rakstīja galatiešiem [2:5] par viltus brāļiem, kas bija uzbrukuši kristiešu brīvības mācībai: “Viņiem mēs ne acumirkli neesam piekāpušies, lai evaņģēlija patiesība paliktu pie jums.” Tas pats apustulis rakstīja Titam [1:9] par to, kāds ir uzticams bīskaps, norādot, ka viņam ir “jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim”. Viņš piebilda: “Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai, tas ir uzpūties un nezina nenieka … Bēdziet no šīm lietām!” [1.Tim.6:3-4, 11] Tādējādi Pāvils uzstāj, ka neviena viltus mācība nav jāuzskata par maznozīmīgu, ka neviena atkāpšanās no Dieva Vārda, lai arī cik šķietami nenozīmīga būtu, nav nenozīmīga, jo “maz rauga saraudzē visu mīklu” [1.Kor.5:6]. Viņš arī pasludina šādu nosodījumu mācības sagrozītājiem: “Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!” [Gal.1:8]

Tāpat kā Dieva Vārds mūs mudina meklēt patiesu mieru, vai tieši tikpat nopietni tas mūs nebrīdina izvairīties no viltus miera? Šodienas tekstā pravietis Ecēhiēls nosoda miera sludinātājus, kuri ir novirzījušies no patiesības.

Saskaņā ar Dieva Vārdu draudze, kas vēlas dzīvot mierā, atstājot daļu patiesības aiz sevis un pasludinot viltus mācības par pieņemamām, ir kā māja ar nobalsinātām sienām, kas nav būvēta kā nākas un kas nav celta uz stingra pamata. Rezultātā jebkurš vējš var to apgāzt, un jebkurš lietus var izskalot tās pamatus. Šāda baznīca ir bīstamāka par visbriesmīgāko sektu, jo sekta vismaz atzīst, ka viņu draudzē ir jāsludina tikai tīra mācība. Uz sapuvušas zemes stāv tā sauktā vienotā baznīca. Neviens tajā nevar atrast un iegūt šķīsto patiesību, jo neviens nav gatavs par to cīnīties.

Lai Dievs pasargā ikvienu dievbijīgu kristieti no tāda viltus miera, kas ir miers ar cilvēkiem, bet ienaids ar Dievu.