Kas bija Jēzus?

Jēzus personība bija mīkla Viņa laikabiedriem. Viņi nesaprata Jēzu. Un galu galā viņi sāka Jēzu ienīst. Tikai neliels pulciņš palika uzticīgs Viņam. Tā tas ir bijis vienmēr un būs, kamēr šī pasaule pastāvēs.

Neizpratne izpaužas divos virzienos. Par to raksta Jaunā Derība, un ar to mēs atkal un atkal sastopamies. Pirmkārt, pasaule jutās aizvainota, ka Jēzus atklāti parādīja tai savu varu un godību. Kā gan parasts cilvēks var sevi tā paaugstināt? Galu galā – viņi taču Jēzu pazina. Viņi pazina Viņa ģimeni. (Mt.13:55) Kā gan pēkšņi Viņš varētu kļūt par kaut ko īpašu? Ko gan viņš iedrošinājās par sevi teikt? Viņš nosauca sevi par Dieva Dēlu un teica, ka visiem Viņš jāgodā tāpat kā Dievs. (Jņ.5:23) Viņš teica, ka viņā ir tāda pati dzīvība kā Tēvā. (Jņ.5:26) Tādējādi Jēzus nostādīja sevi vienā līmeni ar vienīgo Dievu. Tāpēc nav nekā neparasta, kad Viņš saka, norādot uz saviem darbiem: “Es un Tēvs, mēs esam viens.” (Jņ.10:30)

Protams, nav viegli izprast situāciju, kad kāds cilvēks runā par sevi šādā veidā. Ir tikai divas iespējas: vai nu šis cilvēks nav pie pilna prāta, vai ari Viņš ir tas, par ko uzdodas. Ja tas ir tā, Viņam ir visas tiesības uz manu dzīvi un man visur jāpakļaujas Viņa norādījumiem.

Tomēr Kristus liecība par sevi ar to nebeidzas. Tam, kurš vēlas nonākt saskaņā ar Dievu, ir jāpieņem Viņš – Jēzus, galdnieka dēls no mazas, nenozīmīgas pilsētiņas (tādu Viņu redzēja cilvēki) – un jāatklāj sava dzīvība un svētlaime Viņā. Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība. (Jņ.14:6) Citiem vārdiem sakot, nav cita ceļa pie Dieva, citas patiesības, nekā cita, ko patiesi varētu nosaukt par dzīvību. Viņš ir Maize, kas nākusi no debesīm, lai dotu dzīvību pasaulei. (Jņ.6:51) Viņš nāca, lai nodotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem. (Mt.20:28)

Mums jāatzīst, ka nav grūti saprast tālaika ļaužu neizpratni, uztverot Kristus apgalvojumus kā pārspīlējumus. Jēzus izskatījās kā parasts cilvēks. Ap Viņa galvu nemanīja mirdzošu nimbu, kā tas redzams senās gleznās.

Ari pēc Jēzus nāves nekas nemainījās. Viņa mācekļi liecināja to pašu. Viņi turpināja apgalvot, ka šis Jēzus, kuru viņi bija redzējuši mirstam nožēlojamā noziedznieka nāvē pie krusta, bija Dieva Dēls. Viņš bija uzcēlies no mirušiem trešajā dienā. Viņš bija uzcēlies miesīgi, kaps bija tukšs. Taču Viņš nāks atkal, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Viņš nāks drīz, bet pagaidām Viņš gaida. Ikvienam jāizmanto izdevība nožēlot grēkus un uzticēties Jēzum. (Ap.d.2:22-47; 4:11)

Pasaule joprojām jūtas aizvainota Jēzus varas un slavas dēļ. Tā nespēj saprast, ka kāds, būdams tik pazemīgs, var būt tik varens. Tā izvēlas neticēt Bībeles liecībai par Viņu.

Pasaule jūtas aizvainota ari Kristus vienkāršības dēļ. Tā nespēj saprast, ka tas, kurš apgalvo, ka ir tik varens (un daudzējādā ziņā tiešām tāds ir), var būt tik vājš un ievainojams. Tas ir tikpat liels apvainojums.

Daudzi atzīst, ka Jēzus bija varens cilvēks. Viņš pateica daudz ko skaistu un neatkārtojamu. Viņš paveica daudz ko labu. Kāpēc gan Viņam bija jābūt tik pazemīgam un vienkāršam, jābiedrojas ar muitniekiem un grēciniekiem, tā jābaiļojas Ģetzemanē un beidzot jāmirst tik bezjēdzīgā nāvē? Ja Viņš patiešām ir tas, par ko uzdodas, šī pretruna nav atrisināma. Kā gan Dieva Dēls un pasaules tiesnesis var svīst no bailēm asins sviedrus? Kā gan tas iespējams – būt vienotam ar Dievu debesīs un tomēr mirt mokās pie krusta? Pasaulei ir skaidrs spriedums – tas nav iespējams!

Patiešām cilvēka saprāts to nespēj aptvert. Tas ir apvainojums cilvēka saprātam. Mēs sludinām Kristu – “kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība”. (1.Kor.1:23)

Svarīgi, lai neviens neizkropļotu Bībelē redzamo Jēzus tēlu. Mēģinājumi uzlabot Bibelē sniegto Kristus aprakstu, lai Viņu būtu vieglāk izprast, ir visbriesmīgākā kļūda. Mēģinājumi padarīt Jēzu pieņemamāku cilvēcīgajam saprātam ir atņēmuši daudz ko no Viņa augstuma un dziļuma, ja tā var teikt. Viņš ir padarīts mazliet mazāk dievišķīgs un mazliet mazāk vājš un bezpalīdzīgs savā cilvēcīgumā. Rezultātā Viņš ir kļuvis par sociālu reformātoru, reliģisku ģēniju, interesantu filozofu, lielu domātāju vai diezin vēl ko citu tamlīdzīgu. Taču tas viss ir vienīgi cilvēcīgu prātojumu rezultāts.

Ir tikai divas iespējas: vai nu noliegt gan Bībeli, gan Jēzu, vai arī pieņemt Bībeles Jēzu.