Jēzus autoritāte
Jēzus runas bija autoritatīvas, tas nozīmē, ka Viņam bija vara runāt tā ir šī vārda nozīme grieķu valodā, Bībele to tulko “ar autoritāti”. Rakstu mācītāji lietoja varenus vārdus, taču tiem nebija dievišķas varas. Jēzum šī vara bija.
Ir pamats brīdi pakavēties pie Viņa varas. Tā dod Viņa vārdam spēku. Gan pirms, gan pēc Jēzus ir bijuši daudzi izcili cilvēki, kas runājuši par Dievu un mūžīgo dzīvi. Taču nekas no viņu teiktā nav salīdzināms ar Jēzus vārdiem. Viņus, iespējams, sauca par “reliģiskiem ģēnijiem”, bet Jēzus ir Dieva Dēls. “Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem.” (Jņ.3:31) Šie vārdi attiecas gan uz Budu un Konfūciju, gan uz Muhamedu un citiem reliģiju dibinātājiem. Bet par Jēzu ir teikts: “Ko Viņš skatījis un dzirdējis, par to Viņš dod liecību.” (Jņ.3:23) Jēzus nav nācis no šīs zemes, bet gan no debesīm.
Šī vara padara Jēzus vārdus absolūti saistošus ikvienam no mums. Ne tāpēc mēs tiem ticam, ka tie ir skaisti, veikli pateikti, nekļūdīgi un pārsteidzoši (tā mēs spriežam par cilvēku vārdiem). Jēzus vārdi ir skaisti tāpēc, ka Viņš runā Dieva spēkā. Iespējams, ka mums reizēm Platona vārdi var likties tikpat jauki un “pārsteidzoši” kā Jēzus vārdi. Taču “nabaga Platonam nebija nekādas varas”. (Kirkegors) To pašu varētu teikt par praviešu un apustuļu vārdiem — iepretim tam, ko ir teikuši citi izcili cilvēki. Apustuļu un praviešu vārdi mums ir saistoši, jo viņi runāja dievišķā spēkā, Dieva Gara iedvesmoti.
Taču Jēzus – pravietis atšķīrās no citiem praviešiem un apustuļiem. Arī viņi darbojās Dieva spēkā. Ikreiz, kad Svētais Gars viņus mudināja runāt vai rakstīt, viņi varēja droši apliecināt: “Tā saka tas Kungs.”
Jēzus nebija tādā Svētā Gara iespaidā kā viņi. Viņš pats bija Dievs. Viņa pasludināto atklāsmi Viņš nebija saņēmis inspirācijas veidā. Par praviešiem mēs lasām, ka “Dieva Vārds nāca pie tiem”. Bet Jēzus pats bija Dieva Vārds. Tieši tāpat kā Viņam bija vara pašam darīt brīnumus savas dievišķās dabas dēļ, tāpat arī Viņam bija gudrība un dievišķs skatījums, kas ir nepieciešams pravietim. Jā, Viņš bija pilnīgi vienots ar Tēvu.
Dažādu runātāju un rakstītāju attieksme pret šo problēmu ir atšķirīga. Vieni saka, ka Jēzus bija Svētā Gara “iedvesmots” tāpat kā citi pravieši, vai pat nosauc Viņu par parastu “reliģisku ģēniju”, kuram bija “neparasti tuvas” attiecības ar Dievu. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst lielo atšķirību starp Jēzu un visiem citiem cilvēkiem, kā tas rakstīts Jāņa evaņģēlijā: “Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, tas mums to ir darījis zināmu.” (Jņ.1:18) Šie vārdi mums īpaši jāatceras tad, kad domājam par Jēzu kā par pravieti.
Ieskaties