Par izpirkšanu, kas notikusi Kristū
Aplūkosim apustuļa vārdus par Kristus darbu un veikumu, kļūstot par lāstu mūsu labā. Apustulis saka: Kristus ir atpircis mūs no Bauslības lāsta.
Šis vārds apzīmē atpirkšanu, tas ir nācis no tirgus valodas un patiesībā tika lietots, runājot par vergu izpirkšanu. Tajos laikos tirgū vienmēr bija soģa krēsls. Kad par verga atbrīvošanu bija samaksāta prasītā summa, tad šis pirkums bija jāpierāda, jāapliecina un jānostiprina soģa krēsla priekšā. Šī verga izpirkšanas procedūra dod mums bagātīgu vielu pārdomām par izpirkšanu, kas notikusi Kristū.
Pirmkārt, darījumam nepieciešama vērtības apzināšana un atbilstīga izpirkšanas nauda. Šajā gadījumā pirkums netika apmaksāts ar sudrabu vai zeltu, bet ar Kristus dārgajām un svētajām asinīm, Viņa nopelniem, ciešanām un paklausību. Otrkārt, Kristus izpirkums notika saskaņā ar Bauslību un tās taisnību, kas Debestēva soģa krēsla priekšā tika pierādīta, atzīta un apstiprināta kā derīga uz mūžu, jo arī Svētie Raksti saka: Viņš pienesa par grēciniekiem upuri, kas derīgs mūžīgi mūžam; Viņš panāca mūžīgu izpirkumu.
Tā, Svētie Raksti māca, ka Kristus patiesi ir izpircis mūs no Bauslības lāsta, pats mūsu labā kļūdams par lāstu. To esam apguvuši jau savā bērna katehismā, ka Jēzus Kristus ir tapis “mans Kungs, Viņš mani, pazudušu un pazudinātu cilvēku, ir atpestījis, atpircis un atbrīvojis no visiem grēkiem, no nāves un no velna varas. To Viņš panācis ne ar zeltu vai sudrabu, bet ar Savām svētajām, dārgajām asinīm un ar Savām nepelnītajām ciešanām un nāvi”.
Bet kā lai no sirds tam notic? Līdz šim mēs esam vērojuši, cik daudz mūsu mīļajam Kungam ir maksājusi mūsu izpirkšana, ka Viņš ne tikai atstāja aiz Sevis eņģeļu slavas kori, uz vairāk nekā trīsdesmit gadiem pieņēma kalpa veidu šajā nolādētā grēka pasaulē un uzņēmās Bauslības jūgu, lai sagādātu mums pilnīgu Bauslības piepildījumu.
Taču Viņa izpirkums nozīmēja arī to, ka beigu beigās Kristum mūsu dēļ bija jākļūst par lāstu, jāpadzen visi beliari un jāuzņem Sevī visas mūsu netaisnības un grēka izraisītās dusmas, visas nāves un elles mokas. Ak, bēdas mūsu sirds tumsai, ka nespējam saprast, cik liels ir bijis Viņa panestais smagums! Tikai mūžīgs gods un slava debesu atdusas svētlaimē sniegs Viņam pienākošo godu, jo Kristus ar Savu nopelnu ir vērsis mūsu likteni par labu un darījis visu nepieciešamo mūsu pilnīgai brīvībai, drošībai un svētlaimei.
Ja tas ir tiesa, ka Dieva Dēls mūsu dēļ ir tapis par grēku un kā lāsts pakārts pie krusta, tad – pat arī, ja velns un grēks kādreiz plosītos manā nabaga miesā un mani grēki būtu daudzkārt vairāk un lielāki nekā tagad, – Viņa nopelns noteikti būs tūkstoškārt lielāks un spēcīgāks par visiem maniem grēkiem!
Vēl vairāk: ja Dievs ir nolicis Savu Dēlu zem Bauslības, jā, zem grēka, nāves un velna plosīšanās, un darījis to vienīgi mūsu glābšanas dēļ, tas liek man secināt, ka Dievs šo spēku uzveikšanai nekad nepaļausies uz mūsu pašu spējām. Tas atbilst Pāvila vārdiem, ka Dieva dotā Bauslība aizdara muti ikvienam, jo neviens no mums netop taisns Bauslībā un visa pasaule stāv vainīga Dieva priekšā. Vēl es secinu, ka Tas Kungs nepieskaita grēkus tiem, kas tic Viņa Dēlam, un nekad netiesās viņus pēc Bauslības.
Kaut Dievs arvien vairāk atdarītu mūsu dvēseles acis, lai ieraugām Viņa brīnišķīgās un godības pilnās dāvanas! Cilvēkiem, kas nav vēl kārtīgi sapratuši Dieva liecību par Viņa Dēlu, bet kam sirdi velk pie Dieva žēlastības un mierinājuma, biežāk jāiet savā lūgšanu kambarī un jālūdz ticība un atvērts prāts, lai Dievs tiem piešķir šo vērtīgo dāvanu! Galu galā viss ir atkarīgs no Dieva žēlsirdības, un, ja vien iemantojam patiesu ticības skatījumu, mēs, lai cik arī būtu necienīgi, esam gluži vai paradīzē. Tik brīnumainas lietas Dievs mums dāvājis Savā Dēlā. Kungs, vairo mums ticību!
Ja vēlamies īsi apkopot šo būtisko mācību par svētīgo brīvību no Bauslības, mums jāierauga galvenais. Kristus, būdams mūsu Brālis un Bauslības Piepildītājs, kas dzimis no sievas, nolikts zem Bauslības, kļūdams mūsu dēļ par lāstu un karādamies pie krusta, ir sagādājis mums visu nepieciešamo un paveicis visu, ko pasludinājis Svētajos Rakstos par Savu žēlastības pilno nodomu dibināt ar cilvēkiem jaunu derību – jaunu, labāku svētības ceļu nekā tas, ko sniedz Bauslība.
Kungs, atdari mūsu prātu, lai patiesi ilgojamies to saprast!
Tikai citāts: Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. BEZ MAKSAS JŪS ESAT DABŪJUŠI, BEZ MAKSAS DODIET. Jums nebūs iegādāties nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz varu savās jostās, nedz ceļasomu, nedz divi svārkus, nedz kurpes, nedz nūju, jo strādniekam sava barība pienākas. Un, kurā pilsētā vai miestā jūs ieiesit, uzmeklējiet, kas tur vērts, un tur palieciet, tiekāms jūs no turienes aiziesit. Un, namā ieiedami, sveicinait to. Un, ja tas nams ir vērts, tad jūsu miers lai nāk pār to, bet, ja tas nav vērts, tad lai jūsu miers atkal pie jums atgriežas. Un, ja kas jūs negrib uzņemt, nedz klausīt jūsu vārdus, izeita no tāda nama vai tādas pilsētas un nokratait pīšļus no savām kājām. (Mateja 10:6-14).
Kas ir tie kuri pārdod to, ko Jēzus deva bez maksas? Arī tikai citāts: Pasaules ķēniņi dzīvojuši ar viņu netiklībā, un zemes iedzīvotāji apreibinājušies ar viņas netiklības vīnu.” Un viņš garā aiznesa mani tuksnesī. Tur es redzēju sievu sēžam uz sarkana zvēra, kas bija pilns zaimu vārdu; tam bija septiņas galvas un desmit ragi. Sieva bija tērpta purpurā un sarkanā audumā, greznojusies ar zeltu, dārgiem akmeņiem un pērlēm; tai rokā bija zelta kauss, pilns ar bezdievības negantībām un viņas netiklības netīrumiem. Uz viņas pieres bija rakstīts noslēpumains vārds: lielā Bābele, visas zemes netikļu un negantību māte. Es redzēju: sieva bija piedzērusies no svēto asinīm un no Jēzus liecinieku asinīm. Viņu redzēdams, es varen izbrīnījos. (Atklāsmes 17:2-6).
Arābu valodā (عاهرة) = prostitūta!!!
Tad es redzēju labajā rokā Tam, kas sēd uz goda krēsla, grāmatu, aprakstītu iekš- un ārpusē, AIZZĪMOGOTU SEPTIŅIEM ZĪMOGIEM. Es redzēju varenu eņģeli saucam stiprā balsī: “Kas ir cienīgs atvērt grāmatu un atdarīt tās zīmogus?” Bet neviens ne debesīs, ne zemes virsū, ne zemes apakšā NESPĒJA ATVĒRT grāmatu un tanī ieskatīties. Un es gauži raudāju, ka neviens nav atrasts cienīgs atvērt grāmatu un tanī ieskatīties. Te viens no vecajiem saka man: “Neraudi! Redzi, uzvarējis ir lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zīmogus.” Un es redzēju goda krēsla, četru dzīvo būtņu un vecajo vidū stāvam Jēru, kā nokautu, ar septiņiem ragiem un septiņām acīm, kas ir septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli. Viņš nāca un saņēma grāmatu no Tā labās rokas, kas sēd goda krēslā. Kad Viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā, katrs turēdams rokā cītaras un zelta kausus, pilnus kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi dziedāja jaunu dziesmu, sacīdami: “Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar Savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām (Atklāsmes 5:1-9)
Jēzus saka tiem: “Jūs visi šinī naktī pret Mani apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs. (Mateja 26:31).
Viņi Tam sacīja: “Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nogalinās un izdos vīnadārzu citiem strādniekiem, kas viņam atdos augļus īstā laikā.” Jēzus sacīja tiem: “Vai jūs nekad neesat rakstus lasījuši: akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni; tas ir no Tā Kunga un ir brīnums mūsu acīs. – Tāpēc Es jums saku: DIEVA VALSTĪBA NO JUMS TIKS ATŅEMTA un dota tautai, kas nes viņas augļus. Un, kas kritīs uz šo akmeni, tas sašķīdīs, bet, uz ko tas kritīs, to viņš satrieks.” (Mateja 21:41-44)
Jautājums rakstu mācītājiem: kas notiks ar jums ja jūs nelabosieties un nedarīsiet pēc patiesības?
Atbilde: Pravietis, kam patiesi bija sapnis, lai to kā sapni tieši arī pastāsta, un, kam atklājies Mans vārds, tas lai to pasludina pēc patiesības! Kas kopējs salmiem ar graudiem?” – tā saka Tas Kungs. “Vai Mans vārds nav kā uguns,” saka Tas Kungs, “un kā veseris, kas sagrauj klintis? Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos pret tiem praviešiem, saka Tas Kungs, kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut arī sludinot Tā Kunga vārdu! (Jeremija 23:28-31).
“Paldies par citātiem no Bībeles. Tomēr, kādēļ Jēzus saka, ka visi apgrēcināsies pret Viņu šinī naktī? Vai varbūt mēs varētu pārrunāt kopējo vēsti Bībelē, lai saprastu, kā Jēzus mums var palīdzēt un ko Viņš vēlas no mums?”
Vienīgais kurš zina visu no sākuma līdz galam ir Dievs un Jēzus un tas kuru Jēzus sūta tikai tautieši netic un neatgriežas pie patiesības!!! Dievs ir svētījis patiešām Latviju un mūsu vidū ir Dieva un Jēzus sūtnis jau 10 gadus…
Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeiju. JO, JA ES NEAIZIETU, AIZSTĀVIS NENĀKTU PIE JUMS. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku – jo tie netic Man. Taisnību – jo Es aizeiju pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit. Tiesu – jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu. Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo VIŅŠ NERUNĀS NO SEVIS PAŠA, bet runās TO, KO DZIRDĒS, un darīs jums zināmas nākamās lietas. Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. (Jāņa 16:7-15)
Jo Tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis – praviešus, un aptumšojis jūsu galvas – redzētājus. Tā jums visa atklāsme kļuvusi kā aizzīmogotas grāmatas vārdi, ko sniedz lasīt pratējam un saka: lasi to! Un viņš atbild: es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota! Un, kad grāmatu sniedz lasīt nepratējam un saka: lasi to! – tad viņš atbild: es nemāku lasīt. (Jesaja 29:10-12)
Es ieslēgšu Tā Kunga liecības un aizzīmogošu Viņa norādījumus savos mācekļos! (Jesajas 8:16)
Un viņš man atbildēja: ej, Daniēl! Jo atklāsmēm jāpaliek apslēptām un aizzīmogotām līdz pašam laiku galam. (Daniela 12:9)
Tad es redzēju labajā rokā Tam, kas sēd uz goda krēsla, grāmatu, aprakstītu iekš- un ārpusē, AIZZĪMOGOTU SEPTIŅIEM ZĪMOGIEM. Es redzēju varenu eņģeli saucam stiprā balsī: “Kas ir cienīgs atvērt grāmatu un atdarīt tās zīmogus?” Bet neviens ne debesīs, ne zemes virsū, ne zemes apakšā nespēja atvērt grāmatu un tanī ieskatīties. Un es gauži raudāju, ka neviens nav atrasts cienīgs atvērt grāmatu un tanī ieskatīties. Te viens no vecajiem saka man: “Neraudi! Redzi, uzvarējis ir lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zīmogus.” Un es redzēju goda krēsla, četru dzīvo būtņu un vecajo vidū stāvam Jēru, kā nokautu, ar septiņiem ragiem un septiņām acīm, kas ir septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli. Viņš nāca un saņēma grāmatu no Tā labās rokas, kas sēd goda krēslā. Kad Viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā, katrs turēdams rokā cītaras un zelta kausus, pilnus kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi dziedāja jaunu dziesmu, sacīdami: “Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar Savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām, un Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.” (Atklāsmes 5:-10)