Lūgšana par Dieva valstību nekad nebūs veltīga
Līdz šim mēs esam vērojuši, kā Dieva valstība nāk un kā cilvēkiem rodas šī nepieciešamība nopietni lūgt par Viņa valstību. Tagad izskaidrosim pašu lūgumu, lai labāk saprastu, kādu svētību no tā gūstam. Diemžēl mūsu vājā saprašana un mazticīgā sirds ar grūtībām notic šīs lūgšanas spēkam pasaulē. Mūsuprāt, Dievs arī bez mūsu lūgšanas sagādās dvēselei glābšanu un visu nepieciešamo.
Tā ir dziļa mistērija, kāpēc Dievs nelieto Savu visvarenību un tūlīt nepiepilda visu zemi ar Savu atziņu un valstību, bet lieliem cilvēku pūļiem ļauj sēdēt tumsā un nāves ēnā. Tomēr slava un pateicība Viņa svētajam Vārdam! Pat ja mēs pilnībā nesaprotam augstā Dieva nodomus grandiozajā cīņā ar šīs pasaules valdnieku, tomēr kādu dienu mēs slavēsim visas Viņa domas un nodomus kā pilnīgu taisnību, uzticību un patiesību. “..gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā” (Rom.3:4).
Kad mēs pašgudri šūpojam galvu neizpratnē par Viņa brīnumainajiem un neparastajiem ceļiem, Dievs mums tikai atbild: “Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Kad visas rīta zvaigznes kopā dziedāja un visi Dieva dēli gavilēja? Vai tu sēji kopā gaišām saitēm Sietiņa zvaigznes, un vai tu raisīji vaļā Oriona zvaigžņu jostu? Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi? ES ESMU, kas ES ESMU. Tas Kungs, tas ir Mans Vārds mūžīgi. Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara” (Īj.38:4, 7, 31, 33; 2 Moz.3:14-15; Jes.45:7).
Tādēļ mēs sakām: “Tas, ko es saprotu, ir dievišķs, bet arī tas, ko es nesaprotu, man jātur tikpat dievišķs.” Mūsu saprašana visās lietās ir pārāk niecīga. Attiecībā uz pagāniem, Dievs ar visdziļāko gudrību un taisnīgumu pauž Savus spriedumus: “Kas bez bauslības grēkojuši, bez bauslības” top tiesāti, jo pagāns nevar saņemt ticīga kristieša svētlaimi un nevar arī krist neticīga kristieša pazušanas tiesā (Rom.2:12; Mt.11:22, 23; Jņ.9:41; 15:22).
Attiecībā uz kristietību, Viņa žēlastības valstība – kā garīga valstība – netiek pārvaldīta ar spēku un visvarenību, jo Dievs tajā nedarbojas ar varu. Tur valda labprātība, kas klausa Viņa balsi, un šī valstība iet plašumā, pateicoties labprātīgiem ļaudīm. Un, lai gan Viņš var mums sagādāt visu nepieciešamo miesai un dvēselei arī bez mūsu lūgšanas, jā, arī bez mūsu darba, tomēr Viņš mūsu labā ir iedibinājis citu kārtību, kas liek mums strādāt un lūgt.
Tādēļ cilvēcei arvien jābūt atkarīgai un jāpaliek pie Viņa kājām, kā stāv rakstīts: Dievs, “Tu uzklausi lūgšanas, pie Tevis nāk visi mirstīgie” (Ps.65:3). Tāds ir garīgās valstības pamatlikums: gaidīt visu lūgšanā no Viņa, arī Viņa gaismas nākšanu pasaulē, lai Viņa bērni varētu kļūt par Viņa līdzstrādniekiem un līdzdalīgiem Viņa valstībā. Cik gan liels ir mums parādītais gods un žēlastība!
Mēs daudz ko saprotam, taču mums aizvien rodas jauni un grūti jautājumi, un viss dzirdētais liek skaidri apjaust, ka Tas Kungs ir mums pārāk augsts, kā arī Viņa nodomu un noslēpumu diženums ir pārāk neizmērojams, lai cilvēks, šis tārps, ar savām acīm to spētu aptvert un saprast! Vienmēr būs jāatstāj kādi noslēpumi Tā Kunga ziņā un jāsamierinās, ka Viņš zina vairāk par mums.
Skudra un zirneklis gan ir gudri dzīvnieki, tomēr tie nespēj saprast cilvēku darbus, jo cilvēks tiem ir pārāk augsta būtne. Lai arī kādi būtu cilvēka darbi, skudra tos nespēj saprast. Un arī mēs, nabaga knišļi, nespējam saprast Tā Kunga labos un taisnīgos darbus.
Piemēram, saule pastāv, kaut arī mēs, sīkie un niecīgie bērni, tās pastāvēšanu nespējam izskaidrot. Tikpat maz mēs spējam izskaidrot žēlastības valstības un garīgās jaunpiedzimšanas īstenību šeit, virs zemes. Dievs ir radījis sauli, un es to skaidri redzu, lai arī nezinu, kā tas noticis. Līdzīgi es arī redzu Dieva valstību virs zemes, kaut šo valstību nevaru izprast. “Noslēpumainās lietas visas pieder Tam Kungam, mūsu Dievam, bet atklātās lietas mums un mūsu bērniem mūžīgi”, sacīts Piektajā Mozus grāmatā (29:29).
Mūsu Kungs Kristus ir sacījis: “..lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā” (Mt.9:38). Un apustulis saka: “Reizē lūdziet arī par mums, lai Dievs mūsu sludināšanai atvērtu durvis, ka es varētu sludināt Kristus noslēpumu..” (Kol.4:3). Tāpēc mana lūgšana nekad nebūs veltīga, jo Tas Kungs ar Saviem solījumiem nekad nemētājas un Viņš mums patiesi liek lūgt par Viņa valstību!
Ieskaties