Par ticību uz miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu

Es ticu uz miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu.

Pati nomācošākā doma, liekas, katram ir atziņa, ka mums ir jāmirst. Par šo faktu, ka mēs mirsim, nešaubās neviens. Vai tā nav traģēdija, ka cilvēkam, kam ir nepārvara ma tieksme dzīvot, ir jāmirst? Varbūt tieši tāpēc lielākā cilvēces daļa nekad nav ticējusi, ka pēc nāves cilvēka eksistence pilnīgi izbeidzas, bet visos laikos ir runāts par dvēseles nemirstību.

Taču pagānu filozofi un senās reliģiski filozofiskās sistēmas nerunāja par miesas augšāmcelšanos. Pēc viņu domām matērija bija ļauna, bet dvēsele laba, garīga un nemirstīga. Tas uzdevums bija atbrīvoties no miesas gūsta. Turklāt šis domāšanas sistēmas parasti mācīja un māca vēl šodien, ka dvēsele pēc nāves saplūdis ar kādu visuma garu un beigs eksistēt kā persona. Pēc viņu domām dvēselei kā garīgai būtnei nav nedz sākuma nedz gala, tā ir mūžīga.

Turpretī kristieši tic, ka viņu dvēseles tiks savienotas ar ķermeni, kas notiks, tiem augšāmceļoties Pastarajā dienā, un ka viņi ne zaudēs savu individualitāti. Tāpat tiek mācīts, ka dvēsele nav mūžīga, ka to ir radījis Dievs, Patiesībā Vecā Derība runā par dvēseli tikai saistībā ar miesu, citiem vārdiem – par cilvēku kā nedalāmu personu tā veseluma. Ikvienas personas eksistence gan ir iedomājama tikai kopībā ar Dievu un citiem cilvēkiem. Tātad, kā mēs redzam, Svēto Rakstu mācība par personas augšāmcelšanos ir atšķirīga no filozofu un citu reliģiju izpratnes par mūžību. Tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi saprast unikālo kristīgo mācību par nāvi un augšāmcelšanos. Svētie Raksti arī māca, ka fiziskā nāve ir nevis cilvēka pārtapšana par neko, bet dvēseles atdalīšanās no ķermeņa. (Mt.10:28; Jņ.5:28) Nāves cēlonis ir grēks Lai gan kristiešiem grēki ir piedoti, tomēr ari viņiem ir jāmirst tā grēka dēļ, kas vēl palicis viņos. Taču pretstatā neticīgajiem, kristiešiem nāve nav Dieva dusmība un sods, bet žēlastība.

Jā, bet kas notiek ar dvēseli pēc nāves līdz augšāmcelšanās brīdim? Raksti saka, ka neticīgo dvēseles tiek turētas cietumā sodam (1.Pēt.3:19-20), bet ticīgo dvēseles kopā ar Kristu mājo Paradīze (Fil.1:23). Romas baznīcas mācība par purgatoriju ir noraidāma, kā cilvēku izdomāta mācība. Vel mums jāzina, ka mirušo dvēseles neatgriežas šeit uz zemes. (Lk.16:27-31) Raksti nemāca, ka mirušie kaut ko zinātu par pašreizējo zemes dzīvi, tādēļ piesaukt svētos ir ne vien elkdievība, bet ari muļķība. Raksti ari nemāca, ka pēc nāves būtu iespējama atgriešanās. Tas, kur mēs pavadīsim mūžību, izšķiras šis dzīves laikā. Par debesīm cilvēki vēl bieži domā savtīgi, kā par atbrīvošanos no šis pasaules krusta, kas jānes, kalpojot savam tuvākajam. Turpretī Luteram tas nozīmē, ka pašreiz mēs esam tikai pa pusei svēti, bet nāks diena, kad “cilvēki būs pilnīgi tīri un svēti, pilni dievbijības un taisnības, atbrīvoti no grēka, nāves un visām nelaimēm, jaunā un apskaidrotā miesā”. Kristīga cilvēka nāve ir Svētās Kristibas piepildījums. Atbrīvojušies no visa ļaunuma (Šeit jāatceras, ka viss grēcīgais, bet ne cilvēciskā miesa kā tāda ir ļauna), mēs celsimies augšā mūžīgai dzīvei.

Tas notiks pēkšņi, atskanot bazūnei, mirušie celsies augšā, lai nekad vairs nemirtu. Kristum ticīgie tiks pārvērsti jaunā, garīgā miesā, kas būs līdzīga Kristus apskaidrotajai miesai. Svētais Gars šādi pabeigs savu svētdarīšanas darbu. Līdz ar to pazudis ari slimības un nāve. Jebkāds ļaunums augšāmceltajam cilvēkam būs svešs.

Dieva vārds mums nepārprotami māca par mūžīgo dzīvošanu. Latviešu valodā tulkotajā modernizētajā Apustuļu ticības apliecības tekstā rakstīts “mūžīgo dzīvību”. Tas ir nepareizi, jo tā ir pagāniska doma, ka eksistē kāds mūžīgs dzīvības spēks. Kristieši netic, ka eksistē kāda abstrakta mūžīga dzīvība. Vienīgi Dievs ir mūžīgs, un bija laiks, kad bez Svētās Trīsvienības nekā cita nebija. Viss pārējais, eņģeļus ieskaitot, reiz tika radīts. Ar Apustuļu apliecības vārdiem mēs apliecinām, ka Kristus ticīgajiem dos mūžīgu dzīvošanu sava un Tēva tuvumā. Pašreiz mēs Dievu pazīstam tikai caur Viņa vārdu, bet tad mēs redzēsim Viņu tādu, kāds Viņš ir. Pašreiz mūsu zināšanas par Dievu vēl nav pilnīgas, bet tad būs. Tas nebūs garīgas acis, ar kurām mēs raudzīsimies uz Dievu, mēs Viņu redzēsim ar fiziskajām, augšāmceltā cilvēka acīm.

Mūžībā mēs redzēsim ne tikai Trīsvienigo Dievu, bet arī viens otru, ieskaitot tos, ar kuriem neesam tikušies šis dzīves laikā. Mums gan vajadzētu atturēties no mēģinājumiem aprakstīt mūžību, jo šis dzīves laikā mums trūkst par to reāla priekšstata. Ari Svētie Raksti par mūžību runā tikai līdzībās, attēlodami to kā brīnišķīgu kopību ar Dievu, pilnīgu svētlaimi un brīvību no grēka. Debesu svētlaimei nebūs pakāpju, bet visi būs pilnīgi laimīgi. Taču pastāvēs dažādas godības pakāpes, atkarībā no uzticības un darba, kas paveikts zemes dzīves laikā. Luters uzsver, ka šī atšķirība godībā būs atkarīga no tā, cik uzticīgi mēs būsim bijuši un cik daudz cietuši pildot savu aicinājumu. Taču šis atšķirības debesis neradis skaudību, bet vienīgi slavu un pateicību Dievam.

Ir neiespējami zināt vietu, kur atradīsies debesis un kur elle. Viens ir skaidrs, ka debesis ir vieta, kur mēs būsim kopā ar Dievu, bet elle būs nošķirta no Dieva. Ticīgie skatīs Dievu “vaigu vaiga”, bet neticīgie redzēs tikai velnu, kritušos eņģeļus un savus bēdubrāļus. Dievs no savas radošās pārpilnības dos ticīgajiem jaunu debesi un jaunu zemi, jaunus mērķus un uzdevumus. Bet ellē valdīs bezgalīgas mokas un garlaicība, jo velnam nav radoša spēka.

Tikai tie, kas šis dzīves laikā ticējuši Kristum un saņēmuši grēku piedošanu, ieies mūžīgajā dzīvē Dieva tuvumā. Raksti mūs brīdina, lai nekrītam viltus drošībā, kā arī lai nenobīstamies no vajāšanām un grūtībām. Tie māca drošā ticībā un paļāvībā Dieva vārdam un apsolījumiem iet pa šauro ceļu uz mūžīgo dzīvošanu. Svētīgi ir atcerēties mūsu Kunga vārdus: “Redzi, es nāku drīz un mana alga līdz ar mani, atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem. Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā. Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus” (Atkl.22:12-14).